Par šo, to un šito arī

šķiet, ka viens no tematiem, par kuriem pēdējā laikā visvairāk sanāk domāt, ir cilvēka psiholoģija. pareizāk sakot, tas, cik ļoti tā ir sačakarēta jau pašā saknē ar visu apgriezto psiholoģiju, uztveres īpatnībām, temperamenta ietekmi uz uztveri/domāšanu un citām tamlīdzīgām lietām. tas viss ir vienlaikus ļoti fascinējoši un uz nerviem krītoši.
pie tam pie viena sāku arī nedaudz analizēt gan pats sevi, gan citus cilvēkus, pamatu savai un citu cilvēku rīcībai/domām. rezultātā secināju, ka patiešām nemaz nav jābūt psihologam lai atklātu daudz ko interesantu.
tomēr tas man nepalīdzēja saprast to, kāpēc es pēdējā laikā pastiprināti iekšēji mēģinu tiekties pēc tā, pēc kā man nevajadzētu tiekties; gribu to, ko man patiesībā nevajag, nevis to, kas man varētu sniegt labumu ilgtermiņā. nezinu, vai mans id pēdējā laikā ir satrakojies, vai arī tā ir bijis vienmēr, vienkārši pēdējā laikā esmu sācis to vairāk pamanīt. katrā ziņā pagaidām man izdodas ar to tikt galā, lai gan dažbrīd gribas vienkārši izmēģināt, kas notiks, ja uz kādu brīdi šo paškontroli noņemšu un darīšu vienkārši to, ko man gribas, nevis to, ko man vajadzētu gribēt.
un vēl – man pēdējā laikā ir pārāk paredzami sapņi. gandrīz viss, ko tajos redzu ir kaut kas tāds, par ko daudz runāts ar citiem vai par ko mēdzu bieži domāt. es gribu atpakaļ savus “wtf? ko šis nozīmēja?” sapņus.
in other news: pavasaris ir klāt, beidzot varu redzēt zaļu zāli nevis to nolādēto balto sniegu un gaisā jūtams pavasarim raksturīgais svaigums. līdz ar to arī jūtos daudz labāk, un ļoti bieži man pilnīgi bez jebkāda iemesla ir ūberlabs noskaņojums.
cheers!