Par šo, to un šito arī

šodien, par spīti visapkārt vēl esošajām sniega kupenām, patiešām sajutu to, ka pavisam tuvu ir pavasaris. diena likās tik laba, ka pat sagribējās starp lekcijām doties pastaigāties, kas pēdējā laikā ir reta parādība, jo šoziem neciešu aukstumu. pastaiga pie viena arī atsauca atmiņā vidusskolas laikus, kas bastojām stundas vai arī pagarinājām starpbrīžus lai pastaigātu pa pilsētu.
lūdzu vairāk tādu dienu kā šī. un arī mazāk sniega.